Vēl ne tik sen vīrieši vieslaulības uzskatīja par īstu paradīzi uz zemes. Vismaz tā tas izskatījās “no vīriešu puses”, kuru pienākumos, pēc viņu domām, ietilpa ierasties nedēļas nogalēs tīrā dzīvoklī, apēst pusi ledusskapja un noslaucīt rokas uz aizkariem.
Tomēr pēdējā laikā šī retorika ir mainījusies. Pat visskaļākie vīriešu resursi neiesaka saviem apmeklētājiem šo attiecību modeli. Interesanti, kas viņiem nepatīk…
Sievietei viesattiecībās ir lielāka brīvība un attiecībās var būt kāds cits cilvēks
Kāds pārsteigums!!! Cik ļoti viņas sapņo par iespēju nākt un iet, kad vien vēlas, bez atbildības, bez ieradumu maiņas, dzīvot savu dzīvi un nekādā veidā nepiemēroties partnerim. Tomēr tas bija gludi tikai sapņos. Un patiesībā pēc pieredzes, tā sakot, brīvo attiecību eksperti atklāja sekojošo.
Sieviete, dziļi sirdī uzskatot sevi par brīvu, ar ļoti lielu varbūtību sāks satikties ar kādu citu. Un kāpēc gan ne? It īpaši tāpēc, ka viņai tam ir pietiekami daudz laika un emociju. Un “viesvīram” nebūs tik viegli tam izsekot. Pieņemsim, ka sestdien un svētdien viņš bija dežūrējošais vīrs. Bet darba dienās?
Jau sen ir noskaidrots, ka vīrieši greizsirdību izjūt asāk un sāpīgāk. Sievietes joprojām dzīvo harēmos, kaut arī pret savu gribu, bet vīrieši tur praktiski nekad nedzīvo. Tāpēc, atceļot oficiālo laulību kā vienīgo veidu, kā kaut kādā veidā “pieķert” savu sievieti, vairumā gadījumu viņi sāk ciest.
Lasi arī: Mazsālīti gurķi 1 nakts laikā – visi uzskata, ka etiķis nav nepieciešams, bet ar to gurķi ir ļoti kraukšķīgi un garšīgi
Visticamāk, sieviete uzskatīs, ka šīs attiecības nav nopietnas. Un izkļūs no tām, kad parādīsies kāds interesantāks cilvēks.
Daudzi no vīriešiem, kuri rakstīja šos “pieredzējušo padomus”, stāstīja par šo vilšanos viesu laulībā. Izrādījās, ka meitenes, kuras piekrita šādam attiecību veidam, īpašu mīlestību pret viņiem nejuta.
Un piekrita retām tikšanās reizēm ne tāpēc, ka vīrieši bija viņu vienīgā gaisma logā. Un te jau sapucējušās spalvas ērglis saprot, ka viņš nav ērglis, un ne draugs, un ne ienaidnieks, utt… Un šīs apziņas virsotni sasniedz, kad “viessieva” pēkšņi saka: piedod, mums bija labi, bet es beidzot satiku labu, kārtīgu vīrieti… Dīvainā kārtā “garāmejošais variants” nepatīk ne vīriešiem, ne sievietēm …..
Izrādās, ka šādi viltīgi vīrieši pārspēja paši sevi, gribēja laulībā neieguldīt pārāk daudz emociju, bet izrādījās, ka par tām maksā paši ar savu vilšanās sajūtu.
To priekšroku dod sievietes 45+, lai gan tieši viņām vajadzētu būt visu laiku blakus
Tomēr ir viena sieviešu kategorija, kuras uzskata, ka vieslaulības ir labs attiecību variants. Tās ir jau savulaik precētas sievietes 45+, ar jau pieaugušiem bērniem, savām interesēm un īpašumu. Viņas piekrīt, ka vieslaulības šajā vecumā (bet tikai tad, ja tā nav spēle uz vieniem vārtiem) ir ļoti komfortabls stāvoklis sievietei, kas ļauj, no vienas puses, saņemt komunikāciju, mīlestību un rūpes, un, no otras puses, – daudz neuztraukties par ikdienu.
Tomēr kaut kādu iemeslu dēļ šis variants daudziem “pieredzējušiem” cilvēkiem nav piemērots. Vai nu sieviešu vecuma dēļ, vai arī viņu saīsinātās funkcionalitātes dēļ. Galu galā skriet un meklēt piedzīvojumus uz galvas vīriešiem 50+ negribas. Būtu īstais laiks iekārtoties uz dzīvi, iemainot uzticību pret borščiem un plovu. Bet te nu tev to nedod vai nu…..
Tomēr ir izņēmumi no noteikumiem
Ideālā viesu laulības situācija, par kuru es lasīju, izskatās šādi. Vīrietis un sieviete ir kaimiņi. Viņi dzīvo dažādos dzīvokļos vienā ieejā. Vīrietis ir 50 gadus vecs vecs vecpuisis, kuram ir pieauguši bērni un kurš dzīvo atsevišķi. Sieviete ir 45 gadus veca šķirtā sieviete ar diviem pusaugu bērniem, kas jau arī ir oficiālā laulībā.
Sieviete dažkārt var aizbraukt pie sava skaistuļa uz vizīti, neciešot no uztraukuma un nestresojot bērnus ar sveša cilvēka klātbūtni mājā. Viņam nav jābrauc prom naktī, lai ar kaut ko palīdzētu! Tāda idille. Bet vai ir daudz šādu ideālu sakritību? Ja esat kaimiņi tad ir labi. Bet, ja tev jābrauc divas stundas līdz mīļotā mājām un arī uz darbu! Tad, lai veiktu braucienu, ir daudz jāskrien! Tad vieglāk, kā kādreiz muižniekiem, atsevišķi buduāri vīram un sievai, atsevišķi kabineti. Dārgi, bet efektīvi. Un, ja nav naudas, kāpēc izlikties?
Īsāk sakot, pēdējā laikā es novēroju to pašu parādību, tikai no citiem skatu punktiem. Vīrieši aizvien vairāk attālinās no brīvo attiecību modeļa un aizvien vairāk virzās uz konservatīvismu. Viņi vai nu grib būt precējušies, vai pilnīgi vieni, vientuļi, “solo”, un visādi starpgadījumi sāk viņus dzīt stresā. Jā, jā, tie ir tie paši vīrieši, kuri reiz kliedza: “Es tevi nekad neprecēšu!”. Izrādās, ne katrs mīlošs vīrietis ir gatavs savai mīļotajai dot tik daudz brīvības pakāpju, cik nepieciešams viesu vai brīvām attiecībām. Izrādās, ka arī izveidota mājsaimniecība, savstarpēja uzticība un emocionāla kalpošana kaut ko maksā… Tā var nonākt līdz tam, ka laulība ir vienlīdz nepieciešama abiem dzimumiem..
Tas ir vienkārši. Ja atņemam gadsimtiem seno formulu par sabiedrības nosodījumu neprecētām sievietēm, izrādās, ka laulība ir vajadzīga abiem dzimumiem vai pat vairāk vīriešiem. Vai tas nozīmē, ka vīrieši vairāk centīsies stāties un saglabāt laulību. Nē, tas nozīmē, ka viņi vairāk sēdēs un prasīs, lai viss atkal būtu kā agrāk, vērtējot sievietes…
Ar kādiem nosacījumiem, jūsuprāt, viesu laulība kļūst par labu risinājumu vīrietim un sievietei?